RU LV EN Trešdiena, 12. decembris | 08:02

Kultūrvēsturiskie objekti

« 1 … »

Skatīt kartē | Izdrukāt karti | POI fails
Baznīcas iela 56, Viļaka, Viļakas nov., LV-4583
Tel. + 371 64563332
Baznīca ir Viļakas ainaviskā dominanate. Celta 6 gadus, ievētīta 1891. gadā.
Abrenes iela 17, Viļaka, Viļakas nov., LV-4583
Celta 1928. Gadā. Pie baznīcas atrodas somugru senkapu vieta.
Viļaka, Viļakas nov., LV-4583
Tel. +371 64563302
Viļakas ezers ar pilsdrupām uz salas (1293.g.). Pie ezera, Garnizona ielā 6, izveidota labiekārtota peldvieta ar atpūtas vietu un lapeni, ugunskura vietu, bērnu rotaļu laukumiem, volejbola laukumiem. Viļakas katoļu baznīca (1748.g.), Viļakas luterāņu baznīca (1928.g.) Viļakas Pareizticīgo baznīca (1868 1871). Viļakas muiža, parks (19. gs. vidus).
Višķi, Višķu pagasts, Daugavpils nov.
Tel. +371 65440034. Mob. tel. +371 29155921
Višķu Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca tika uzbūvēta 1908. - 1925. gadā. Ievērojams valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, viena no nedaudzajām sakrālajām celtnēm Daugavpils rajonā, kas ir celta no šķeltiem akmeņiem un pieder pie viena torņa bazilikāņu krusta baznīcu tipa. Višķu pirmā baznīca celta 1621. gadā no ozola baļķiem par godu svētajam Jānim Kristītājam. To cēla muižnieki Andrejs un Elizabete Moli ārpus Višķu ciema, kapsētā. 1625. gadā nodibināja Višķu draudzi. Šī baznīca draudzei kalpoja 94 gadus. 1715. gadā par Heronima un Katrinas Molas līdzekļiem baznīcu nojauca un pārcēla tuvāk pie Višķiem, uz ezera pussalas. Šī baznīca draudzei kalpoja 224 gadus un tās lielums bija 410 kubikmetri. Vecā Višķu baznīca saistīja prof. Vipera un Dr. A.Krūmiņa uzmanību kā oriģināls arhitektūras piemineklis. Baznīca celta no ozola baļķiem ar mūrētiem stūru stabiem un apšūta dēļiem līmeniskā virzienā. Baznīcas priekšā bija portiks ar 4 masīvām, mūrētām kolonnām. Logi tikai virs ieejas durvīm un zelmenī. Baznīca gandrīz kvadrātveidīga ar vienu navu. Kora telpas (luktas) bija uz tievām koka kolonnām visapkārt baznīcai ar paplašinājumu pie ieejas un pie altāra. 1891. gadā Lieldienu svētkos Višķu baznīcu piemeklēja nelaime. Tā kā kora telpās (luktās) sakāpa daudz cilvēku, tievie un sapuvušie stabiņi, uz ko balstījās luktas, nolūza. Hallē (baznīcā) iebruka griesti ar luktām. Tas prasīja vairāku personu upurus un dažus sakropļoja uz visu mūžu. 1894. gadā salaboja iebrukušos grieztus un ielika mūra stabiņus salūzušo vietā. Pēc šī notikuma 1907. gada 2 augustā Moģiļovas arhibīskapa kūrija Pēterpilī griezās pie gubernatora ar lūgumu atļaut Višķos celt jaunu mūra baznīcu. 1908. gadā prāvests B.Veržbickis nevis vecās baznīcas vietā, bet ārpus Višķu miesta uzsāka celt jaunu baznīcu. Baznīcu cēla pēc Liepājas arhitekta Standmaņa būvprojekta. Tā ir celta no šķeltiem akmeņiem un pieder pie viena torņa bazilikāņu krusta baznīcu tipa. Laikā no 1908. gada līdz 1915. gadam prāvests B.Veržbickis par draudzes locekļu un Leticijas Moles līdzekļiem uzcēla baznīcu un uzlika tai jumtu. Nepabeigti palika baznīcas iekšdarbi. 1918. gadā par Višķu draudzes prāvestu iecēla J.Livcānu. Viņš veica baznīcas iekšdarbus: salika grīdas, griestus, izdarīja apmetuma darbus, ielika pagaidu altāri un 1925. gadā sāka noturēt dievkalpojumus jaunajā mūra baznīcā. 1930. gadā bija nobeigti arī galvenie iekšdarbi. 1935. gadā vēl nopirka 673 kg smagu zvanu. 1936. gadā par Višķu prāvestu iecēla A.Skromanu. Viņa laikā iegādājās divus žirandolus, Jaunavas Marijas karogu, ievilka elektrību, cēla plebāniju un Rīgas Kolbes firma uzstādīja jaunas ērģeles. Tās iesvētīja profesors A.Novickis. Sprediķi runāja Augškalnes prāvests A.Misjuns.1939. gada 27.jūnijā Višķu baznīcā iespēra zibens. Ugunsgrēku nodzēsa Višķu un Daugavpils ugunsdzēsēji. Baznīcai pilnīgi nopostīja kārniņu jumtu, kā arī sabojāja iekšējo iekārtu. Baznīcai radās zaudējumi ap 20 000 latu. Laikā no 1966. līdz 1972. gadam prāvests E.Klavcāns salaboja tornim jumtu un arī torni, iegādājās solus, salika logus, pagaidu altāri pārnesa sānos un ierīkoja tur sv. Jāņa altāri, sakārtoja lielo altāri un izkrāsoja baznīcu. Baznīcas labajā pusē ir melns ozolkoka altāris, kas pārvests no Dubnas kapelas. 1937. gadā veco koka baznīcu Višķos nojauca. To pārveda uz Valmieru un tur uzstādīja no jauna. Tā trešo reizi šo baznīcu pārbūvēja. Tagad tajā ir izdarītas būtiskas izmaiņas.Vecās koka baznīcas vietā vēl ir pagrabi, kur atrodas muižnieku Molu kapu kapenes. Pie šīs baznīcas dārzā apbedīti prāvesti F.Sandra un J.Kesmins. Pie jaunās mūra baznīcas dārzā ir apbedīts prāvests S.Litaunieks. Daži apgalvo, ka Višķos dzīvojuši četri baznīckungi. Žēl, ka nepiemin laiku un gadu, kad tas bijis. Kādreiz prāvests B.Veržbickis stāstīja, ka viduslaikos Višķos bijusi bīskapa baznīca. Šo domu apstiprina arī kāds 1310. gada dokuments, kurā rakstīts, ka Latgalē bijusi sava diecēze un tā būtu meklējama starp Kalupi un Višķiem. Tās nosaukums dokumentos minēts kā “epixopatus Versowensis” un diacēze “Columniensis”. Balstoties uz šo dokumentu, daži domā, ka bīskapa katedrāle bijusi Višķos.
Zaļesje, Zaļesjes pag., Zilupes nov., LV 5751
Tel. 371 657 29874
Barona Rozena īpašums. Muiža, parks, saimniecības ēkas un kalpu māja ezera krastā.
Zariņi, Dvietes pagasts, Daugavpils, Ilūkstes nov.
Tel. +371 65466734, +371 65422818
Zariņu kapu kapliča sākotnēji atradās Dvietē grāfa Plātera-Zīberga pils parkā pie lielceļa, iebraucot Dvietē. Tā bija celta apmēram 1750. g. Pēc mūra baznīcas uzcelšanas Dvietē (1864), koka baznīcu nojauca un pārveda uz Zariņu kapiem. Zariņu kapsēta atrodas uz Dvietes—Bebrenes ceļa, apmēram 2 km no Zariņu autobusu pieturas. Kapela ir 6 m x 5 m liela, trapecveidīgu 2,5 m x 2,5 m lielu altāra daļu. Ieejas durvis no gala (divviru), sānos 2 plati logi, presbiterija daļā 2 šauri logi. Pamati mūra. Kapelas sienas veidotas no baļķiem guļbūvē. No ārpuses kapela apšūta dēļiem, nekrāsotu lubiņu jumts, ko pārklāja ar šīferi. Virs jumta neliels tornītis uz četriem stabiņiem, kurā atrodas zvans. Virs tornīša krusts. Kapelai dēļu griesti un platu dēļu grīda. Iekšpusē sienām baļķi ēvelēti, neapšūti. Dažās vietās baļķi iepuvuši vēl pirms pārvešanas no Dvietes. Presbiterija daļā vienkāršs dēļu altāris. Virs tā vecs koka tabernakuls ar izgriezumiem. Pie sienas sena altārglezna sv. Ignācija Lojolas godam. Altāra akmenī ir arī Sv. Bērtuļa relikvijas.
Zemgale, Demenes pagasts, Daugavpils nov.
Mob. tel. +371 26310861
Iesvētīta 2006. gadā. Dievanams ierīkots bijušajā muižas un Zemgales stacijas ēkā (1928). Baznīcas ēka 20 gs. divdesmito gadu sākumā bija kā dzelzceļa stacija uz Latvijas –Polijas robežas (tajos gados). Ēku uzcēla ātrā tempā, ar masīvām sienām un skaistu kupolu virs ēkas centrālās daļās. 1944. gadā vācieši atkāpjoties gribēja to noslaucīt no zemes virsas, un līdz ar to divas trešdaļas no ēkas aizgāja nebūtībā. Līdz 20. gs. sešdesmito gadu sākumam ēka kalpoja kā stacija, bet tad Latvijas Dzelzceļš no tās atteicās. Mainījās apsaimniekotāji, dzīves bangojošajos viļņos ēka tika galīgi nolaista. Ēka stāvēja sliežu malā, nevienam nevajadzīga, caurumotu jumtu, satecējušām un sapelējušām sienām, tukšām logu un durvju ailēm, līdz kamēr to ievēroja dekāni A. Madelāns un A. Olehno no Daugavpils, kā arī priesteris Klavcāns. Dievnama celtniecība ilga trīs gadus. Draudzes locekļi ar saviem spēkiem vieca pilnīgu ēkas restaurāciju. Daļu no celtniecības materiāliem iegādājās pateicoties vietējās pašvaldības atbalstam. Savu tiesu līdzekļu deva arī Vācijas organizācija «Bonifacius werk» un sabiedrība «DauTKom».
Zilupe, Zilupes nov., LV 5751
Mob. tel. 371 28656530; 371 26516714
1934. gadā bīskaps Rancāns iesvētīja no Raipoles pārvesto veco koka baznīcu atjaunotā veidā. Tai ir divi zvanu torņi, uzbūvēta sakristeja.
Znotiņi, Sutru pag., Līvānu novads, Līvānu nov., LV 5334
Tel. +371 5370535
Zosna, Lūznavas pag.,, Rēzeknes nov.
Tel. +371 64607421 (pašvaldība)
Koka celtne uz akmens mūra pamatiem uzcelta 1800. gadā par tautas ziedojumiem.
Jaunbūve, Daugavpils
Tel. +371 65422818 (Daugavpils TIC). Mob. tel. +371 26444810
Rušonas pagasts, Rušona, Riebiņu nov., LV-5329
Šņepstu Lielais kalns atrodas Preiļu-Aglonas ceļa kreisajā pusē (braucot no Preiļiem). Iegarenam maizes kukulim līdzīgais kalns ir 19 m augsts. DR pusē tas ir bijis aizsargāts ar grāvjiem, starp kuriem atradusies uzeja pilskalna plakumā. Plakums un D nogāze tiek arti kopš seniem laikiem, tādēļ dziļais melnais kultūrslānis, kas sedz kalna virspusi, ir sajaukts un lielākoties noarts uz leju. Pilskalnu lielā mērā postījuši arī mantrači. Vietējie zemnieki kādam Bogomoļeca tēvam Jaunā muižā nesuši pilskalnā atrastās senlietas veselām pītenēm. Latvijas Vēstures muzejā glabājas divi Šņepstu pilskalnā atrastie ovālie 5. gs. šķiltavakmeņi un vairākas citas senlietas. Šeit atrastās lietas glabājas arī Viļņas muzejā. Teika stāsta, ka kalnam vienos sānos bijušas durvis. Aiz tām sēdējusi jauna meita ar melnu suni pie kājām. Jaunavai septiņus gadus esot jālasa no ērkšķu krūma ogas. Citā teikā teikts, ka viņa uz kādu laiku aizdevusi ļaudīm naudu. Reiz kāds cilvēks to laikus neatdevis. To sākuši mocīt velni.
« 1 … 10 11 12 13 

FOTOGALERIJA


REĢIONA KARTE