RU LV EN Ceturtdiena, 14. novembris | 13:51

Kultūrvēsturiskie objekti

« 1 … »

Skatīt kartē | Izdrukāt karti | POI fails
Ņukši, Ņukšu pag., Ludzas nov., LV 5730
Tel. 371 657 29492; 371 657 29443 (pagasta padome)
Izcils koka arhitektūras piemineklis, viena no skaistākajām koka baznīcām Latgalē.
Raiņa bulvāris 23, Preiļi, Preiļi, Preiļu nov., LV-5301
Tel. Pieteikšanās muzikālajam dziedājumam pa tel. +371 65322041,29116431. Mob. tel. Pieteikšanās ekskursijām: +371 65322041 un 29116431 (TIC) vai +371 65322731 (Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs)
Muižas kapelas Latvijā parādījās 18.gadsimta 70.gados pēc aizlieguma mirušos apbedīt baznīcās. Preiļu muižas kapela celta par grāfa Jozefa Heinriha Borha līdzekļiem un iesvētīta 1817.gada 20.septembrī. Šajā kapelā muižas ļaužu garīgai aprūpei katru dienu notika dievkalpojumi un grāfs speciāli uzturēja muižas garīdznieku. Zem kapelas bija iekārtotas kapenes grāfa ģimenes locekļu apbedīšanai. Kapelas arhitektūra atbalso Romas Panteona ideju: tā celta rotondas veidā no neaptēstiem laukakmeņiem. Kapelas portālu, kuru noslēdz trīsstūra frontons, balsta uz priekšu izbīdītas četras apaļas kolonnas. 1919.gadā kapelā ierīkoja strādnieku klubu. Kapelu izrotāja ar revolucionāriem lozungiem, uz portāla ar sarkanu krāsu uzrakstīja saukli: „Tuvāk gaismai!” krievu valodā. Muižnieku atdusas vietas uzlauza, izpostīja, bagātības izlaupīja. 1920.gados kapelu nodeva baznīcas rīcībā. Tajā tika atjaunots altāris un notika dievkalpojumi. Katru jūlija pirmo svētdienu no baznīcas uz kapelu devās procesijas gājieni. Pēc 2.pasaules kara ēku vēlreiz izdemolēja un tā netika izmantota. Preiļu parka kapela 2017.gadā svin jau savu 200. jubileju, tā ir pilnībā rekonstruēta, ar fantastisku akustiku, un tajā, iepriekš piesakoties, var dzirdēt gides Irēnas dziedājumu latviešu, latīņu, latgaliešu valodās. Repertuārā gan garīgās, gan laicīgās dziesmas.
Tirgus laukums 11,Preiļi, Preiļi, Preiļu nov., LV-5301
Tel. +371 65322801. Mob. tel. muzeja tel.nr.+371 65322731
Prezma, Silmalas pag.,, Rēzeknes nov., LV - 4636
Tel. +371 64644830 (pašvaldība)
Prezmas Sv. Apustuļu Sīmaņa un Jūdas Romas katoļu baznīca. Sarkanu ķieģeļu mūra dievnams ar diviem augstiem torņiem, uzcelts 1859. gadā. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
Priedaine, Dārza iela 30, Krāslava, Krāslavas nov.
Mob. tel. +371 29498216
Tā ir jaunākā baznīca novadā. 2007.gadā iesvētīta Eiropas aizbildņu Sv. Brigitas un Sv. Katrīnas godam. Priedaines baznīcas dārzā atrodas Dievmātes grota un statuja.
Puša, Pušas pag.,, Rēzeknes nov., LV - 4635
Tel. +371 64646045 (pašvaldība). Mob. tel. +371 29139057
1743. g. celta koka baznīca. Ir bijusi dominikāņu apmešanās vieta. 3 altāri ar kokgriezumiem. Valsts nozīmes kultūras piemineklis.
Pušmucova, Pušmucovas pag., Ciblas nov., LV 5742
Mob. tel. 371 26171746 (mācītājs); 371 28345990 (draudze)
Tipisks mūra baznīcas paraugs. Celta no pelēkajiem akmeņiem 1852. gadā pēc arhitekta Paracco projekta.
Raipole, Nirzas pag., Ludzas nov., LV 5736
Tel. 371 657 29724
Pirmo baznīcu cēla dominikāņi 1699. gadā, pēdējo pelēku mūra dievnamu 1932. gadā iesvētījis dekāns A. Urbšs. Tā ir klasiska, pamatīga trīsstāvu celtne ar jaušamu lauku naivismu interjerā, pirms dažiem gadiem veiksmīgi restaurēta, svētdienās baznīcēnu lūgšanas papildina ērģeļmūzika.
Salienas pagasts, Daugavpils nov.
Tel. +371 65422818
Pazīstamais ornitologs un bērnu rakstnieks K.Grigulis (1884 - 1972) dzimis Salienas pag. "Stumpuros", kur pagājusi viņa bērnība. Piemiņas akmens uzstādīts 1994.gadā un tajā iekalts gudrības simbols - pūce.
Rēzekne, LV - 4600
Tel. +371 64622222
Pēc vācu krustnešu iebrukuma 13.gs. beigās līdz pat 16. gs. vidum Rēzekne ir Livonijas ordeņa fogta rezidence.
Atbrīvošanas aleja 87/ 89, Rēzekne, LV - 4601
Tel. +371 64623500
Baznīcas celtniecība pabeigta 1936. gadā. Baznīca veltīta Sāpju Dievmātei (centrālais altāris). Apskatāmas 20. gs. sākuma svētbildes, baznīcas dārzā Fatimas Dievmātes statuja. Suvenīrus iespējams iegādāties dievkalpojumu un baznīcas svētku dienu laikā.
Raiņa iela 4, Rēzekne, LV - 4601
Vietējas nozīmes kultūras piemineklis. Baznīca celta1938.gadā, atjaunota un draudzes īpašum;a atgūta1994. gadā. Apskatāma A.Egles altār glezna "Kristus glābj slīcējus", kas pusgadsimta garumā tika uzskatīta par pazudušu.
Siņicina iela 4, Rēzekne, LV - 4601
Tel. +371 64625471. Mob. tel. +371 26354441
Viena no skaistākajiem vecticībnieku baznīcam Latvijā ar unikālo – smagāko Latvijā zvanu (svars - 5 tonnas). Iespēja apskatīt vienīgo Latvijā Vecticībnieku muzeju, kura ekspozīcija stāsta par Latgales vecticībnieku dzīves dažādiem aspektiem (iepriekšpieteikšanās - tel.+371 26354441).
Latgales iela 88b, Rēzekne, LV - 4601
Tel. +371 64624522
Ir lielākais dievnams Rēzeknē. 1914. gadā Jēzus Sirds katedrāle tika iesvētīta. Ēkas fasādes daļa ir veidota pseidoromantisma, savukārt altāra daļa - pseidogotiskas stilā.
Atbrīvošanas aleja 98a, Rēzekne, LV - 4601
Mob. tel. +371 25778825
Valsts nozīmes kultūras piemineklis. Apskatāmas daudzas ikonas un mākslas priekšmetu kolekcija. Visvecākā Rēzeknes pilsētas dievnama celtniecība uzsākta 1840. gadā. Baznīcā apskatāms trīslīmeņu ikonostass. Blakus baznīcai atrodas 1867. gadā celta Sv. A. Ņevska kapliča.
Krāslavas iela 5, Rēzekne, LV - 4601
Mob. tel. +371 26615683
Rikava, Rikavas pag.,, Rēzeknes nov., LV - 4648
Tel. +371 64607081 (pašvaldība)
Baznīcas celtniecību 19. gs. sekmējis grāfs Riks, kā vārdā nosaukts Rikavas ciems. Blakus baznīcai atrodas kapi un kapella, kur atrodas grāfa Rika kapa vieta. Vietējās nozīmes kultūras piemineklis.
Rogaiža, Pildas pag., Ludzas nov., LV 5733
Tel. 371 657 29458. Mob. tel. 371 26488140
18. gs. celta nelielā koka kapella atrodas Rogaižu kapos un ir valsts aizsargājamais arhitektūras piemineklis. To cēlis Rogaižu muižas īpašnieks Ķelpšs par godu Sv. Antonam.
Rudzāti, Parka ielā 1, Līvānu nov., Līvānu nov., LV 5328
Tel. +371 65326369
Rušona, Rušonas pagasts, Riebiņu novads, Riebiņu nov., LV 5329
Tel. 371 65322041. Mob. tel. +371 22124212
Pirmā zināmā Rušonas katoļu baznīca ir bijusi koka ēka, domājams, ka tā celta 16. gadsimtā. To sagrauj Zviedru – Poļu kara laikā. Jaunu koka baznīcu uzceļ Jezuīti 1677. gadā, taču 1766. gadā tās vietā tiek uzcelta jauna, jau trešā koka baznīca, bet 1816 gadā par Ivetas Seleckas līdzekļiem top tagadējā mūra baznīca. Zem baznīcas atrodas pagrabi, kuri vēsta, ka tur savulaik ir apbedīti mūki. Pēc draudzes vecākā versijas 2016. gadā Rušonas baznīca varēs svinēt savu 200 gadu jubileju. Jau tagad baznīcas ģērbkambarī rodamas vēsturiskas liecības, piemēram, bijušo priesteru ornati.
« 1 … 8 9 10 11 12 13 14 »

FOTOGALERIJA


REĢIONA KARTE