Šī lapa izdrukāta no BellaDvina.com portāla.
Lapas adrese: http://www.belladvina.com/lv/turistam/izpeti_kulturu/kulturvestures_objekti/kultura?d=&c=5&pp=13

Baltkrievijas-Latvijas tūrisma portāls
» Tūristam » Izpēti kultūru » Kultūrvēstures objekti

Kultūrvēsturiskie objekti

« 1 … »

Skatīt kartē | Izdrukāt karti | POI fails
Rīgas iela 39, Daugavpils
Tel. +371 65420583. Mob. tel. +371 28677608
Svente, Sventes pagasts, Daugavpils nov.
Tel. +371 65420786
1800. gadā Sventē muiznieks Kazimirs Zībergs uzcēla mūra baznīcu Vissvētākās Trīsvienības godam. Sakrālo celtni iesvētīja Miķeļa Ercenģeļa godam. Baznīca celta no akmeņiem taisnstūra formā 26 x 16 x 8 m liela. No ārpuses apmesta ar kaļķu javu, kurā liktas akmeņu šķembas. Apmesta un balti krāsota pajumte, stūru pīlāri, durvju un logu ierāmējumi. Cinkotā skārda jumts. Virs jumta – fasādē apm. 5 m augsts tornītis ar zvaniem. Tornim jumts melnā skārda, krāsots brūnā surika krāsā. Katros sānos baznīcai 5 logi, pie ieejas no gala 2 logi un katrā sakristejā viens. Ieejas durvis no gala, sāniem un sakristejas. Pie ieejas durvīm cementa kāpnes. Sventes baznīca ir vienas jomas celtne, ar koka grīdu un griestiem. Griesti klāti ar mazu ieloku. Trīs koka altāri, soli dievlūdzējiem un kancele. Tos visus gatavoja galdnieks S. Meinards 1913.g. Gar sienām krusta ceļa bildes ģipša veidojumā. Tās 1913.g. izgatavojis Serafinovičs. Sākumā tās dāvāja Grendzas baznīcai. Tad dāvātāja to atsauca un dāvāja Sventes baznīcai. Uz Grendzas baznīcu aizveda Sventes baznīcas litogrāfiskās Krusta ceļa gleznas. Presbiterija labajā stūrī koka statuja “Ecce Homo”, ko iegādāja prāvests Juris Pieskovskis. Kora telpas balstās uz diviem vareniem mūra pīlāriem, kur atrodas ērģeles. Prezbiteriju no baznīcas telpas atdal koka dievgalds. Lielajā altārī Vissvētās Trīsvienības glezna. Tai abos sānos koka pīlāri. Līdzīgi veidoti abi sānu altāri. Labajā pusē sv. Miķeļa altāris ar gleznu, bet kreisajā – sv. Jura, ar gleznu. Visas trīs gleznas ir laba mākslinieka darbs. Presbiterija abās pusēs sakristejas, virs kurām noliktavas. Sakristejā griesti koka, bet koka grīdu prāv. A. Žilvinskis pakāpeniski nomainīja uz cementa grīdu. Apkārt baznīcas dārzam akmeņu mūra žogs bez jumta. Ieejas vārti no gala un no sāniem. Dārzā aug veci lapu koki. Aiz baznīcas žoga, pretī presbiterijam, plebānija, kurā dzīvo prāv. A. Žilvinskis. Apmēram 1 km no baznīcas draudzes kapsēta. Tajā apbedīti četri prāvesti: P. Smelters 1868. 1894. mir. 1947.g., M. Mikelonis 1875. 1909. mir. 1950.g., S. Šikur – Kalvani 1892. 1918. mir. 1970.g., B. Dūre 1894. 1918. mir. 1971.g. Sventē jezuītiem bija misija un saimniecība. 1721.g. Sventes misiju un saimniecību sagrāva. Sventes baznīca skaitījās kā Ilūkstes filiāle. Tikai no 1911.g. šeit dzīvoja patstāvīgs prāvests Juris Pieskovskis. 1930.g. Sventē dzīvoja slavenais kokgriezējs prāv. A. Rimovičs, bet pēc viņa Kazimirs Batura, slavens dziedātājs, ar īpatnēju balsi.
Tabore, Tabores pagasts, Daugavpils nov.
Tel. +371 65471216
Daugavas līkloču aizsākumā, netālu no Daugavpils ceļa uz Lielborni un Krāslavu, atrodas Tabores muiža. Tās centra apbūvi veido ēku grupa, kurā dominē kungu māja. Tā zaudējusi lielu daļu dekoratīvo detaļu un ārējā spožuma, tomēr joprojām parka un ovāla parādes pagalma ceļa un divu laukakmens mūra saimniecības ēku ieskāvumā stāv kādreizējo saimniecisko, administratīvo un kultūras norišu krustpunktā. Tabores kungu nams celts 1875. gadā. Ēkas divstāvu pamatapjoms ir simetrisks, izņemot vēlāka laika asimetrisku piebūvi vienā galā. Mākslinieciski izteiksmīgākā ir simetriskā daļa ar rizalītu centrā. Rizalīta frontons veidots no koka, vasarnīcu stilā. Šim stilistiskajam novirzienam atbilst arī jumta logi un tornis, kurš redzams gan tikai 1920. gadu fotogrāfijās.105 80. gados pazudis arī frontona dekors, ārdurvju vērtnes ar virsgaismas logu un citas ļoti būtiskas dekoratīvā ietērpa detaļas. Šie elementi padarīja kungu māju krāšņu, ažūru un atbilstošu apkārtējās ainavas daudzveidībai. Reizē ar ēkas celtniecību veikts arī telpu iekārtojums. No tā saglabājušies durvju portāli, zāles griestu apdare un dažas citas detaļas. Tabores muiža mūsu gadsimta sākumā piederēja baronu fon Engelhartu ģimenei. Tabores ciemā atrodas arī Elerņas (Elkšņu) katoļu baznīca (1651). Tajā saglabājies polihroms koka cilnis “Marijas pasludināšana” (17. gs.).
Mežarijas, Tilžas pagasts, Balvu nov., LV 4572
Mob. tel. +371 26545870
1926.gada oktobrī prāvests K.Irbe iesvētīja jaunās baznīcas pamatakmeni. Tajā pašā rudenī visai baznīcai iemūrēja pamatu. Baznīcu iesvētīja arhibīskaps Teodors Grīnbergs 1930.gada oktobrī.
Raiņa iela 21, Tilža, Balvu nov., LV 4572
Tel. +371 64563907. Mob. tel. +371 26545870
Baznīca celta no 1921.- 1922. gadam. Baznīcai ir divi smaili koka torņi. Tā ir viena no lielākajām koka baznīcām Latvijā. 1935.gadā baznīca ieguva savu lielo zvanu, kuru izgatavoja Liepājā, bet 1940.gadā baznīcai tika iegādātas ērģeles.
Pārupes iela 12, Tilža, Balvu nov., LV 4572
Mob. tel. +371 26545870
Tilžas pareizticīgo baznīca uzcelta 1895.gadā, iesvētīta – 1896.gadā. Sākumā tā bijusi baznīcas skolas ēka, bet tā kā šajā apvidū bijis daudz pareizticīgo, tad ar Tēva Pjotra Lapina iniciatīvu par Sinodes līdzekļiem tika piebūvēta baznīca. Tā ir 10 m gara, 8 m plata un 3 m augsta.
Vaboles pagasts, Daugavpils nov.
Tel. +371 65471009. Mob. tel. +371 29964210
Saglabājusies klēts, pārvaldnieka māja un stallis. Interesanta ir klēts ar smagnējo būvformu, durvju vērtnēm, Latgalei raksturīgu zelmini ar jumtiņu starpstāvu vietā, kur saduras mūra siena un koka zelmenis. Pārvaldnieka māja ir necila koka celtne, kas atrodas vienā līnijā ar klēti. Jau 1947. g. stallī iekārtota skola. 1999. gados rekonstruēta. J. Zilgalvis šo celtni atzīst kā labu piemēru muižas apbūves saglabāšanai un izmantošanai. Jaunais jumta stāvs labi iekļaujas simetriskajā apjomā, izceltas logailu augšdaļas no sarkanajiem ķieģeļiem. Uz bojā gājušās kungu mājas pamatiem uzbūvēta koka ēka. 19. gs. sākumā Boļeslavs Plāters-Zībergs sācis muižas veidošanu. Parks veidots kā ainavu jeb angļu stila grāfu Plāteru-Zībergu pusmuižas parks (19. gs.). Parka platība – 8,5 ha, no tiem 0,21 ha aizņem dīķis. Parka teritorijā atrodama 21 koku un krūmu suga – gan vietējās, gan svešzemju. Te ir daudz ošu, ozolu, liepu, vītolu, gobu, melnalkšņu un ievu. Parka centrā ir lapegļu audze, kura nepareizas apsaimniekošanas dēļ pakāpeniski iet bojā. Austrumu daļā atrodas liepu aleja. Parka lepnums ir Lielais ozols. Dendroloģisks retums ir Moltkes liepa, kas reti sastopama Latvijas parkos. Parkā saglabājušas vairākas vēsturiskas ēkas – bijušās pusmuižas apbūves elementi, tai skaitā zirgu staļļa ēka, kas 1919. gadā pārkārtota skolas vajadzībām. Mūsdienās te atrodas Vaboles vidusskola. Vienā no pusmuižas ēkām 1996. gadā iekārtots Latgales atmodas darbinieku Skrindu dzimtas muzejs.Vaboles parkā atrodas labiekārtots atpūtas laukums.
Eglaine, Eglaines pagasts, Ilūkstes nov.
Mob. tel. +371 20028330
Lašu pagastā (tagad Eglaines pagasts) 1714. gada 27. augustā dzimis Gothards Frīdrihs Stenders - vācu tautības mācītājs, apgaismotājs, latviešu laicīgās literatūras dibinātājs, valodnieks, saukts arī par Veco Stenderu. 1989. gadā šeit, par godu viņa 275 gadu jubilejai, atklāts piemiņas akmens un atvērts muzejs.
Vecpils. Naujenes pagasts, Daugavpils nov.
Tel. +371 65471321, +371 65422818
Aplūkojami trīs balti krusti un Vecpils kapsētas piemiņas zīme. Kapsēta tika iznīcināta 1986.gadā, gatavojoties Daugavpils HES celtniecībai.
Vecpils, Naujenes pagasts, Daugavpils nov.
Tel. +371 65471321, +371 65422818
Pilskalns izvietojies pašā Daugavas krastā. Apdzīvots jau 8.-13. gs. To uzskata par Daugavpils dibināšanas vietu. Pilskalnā redzamas 1275. gadā celtās Livonijas ordeņa Dinaburgas pils pamatu drupas un miniatūrs pils makets (1997). Līdzās pilskalnam ierīkota atpūtas vieta – Bruņinieku laukums. Saglabājušās 13.gs. Livonijas ordeņa mestra Ernesta fon Rāceburga būvētās pils drupas, pilskalnā izveidots šīs pils mūra makets, tuvējā muzejā – vēstures ekspozīcija. Atrodas dabas parkā “Daugavas loki”. Dinaburgas pils atrodas Daugavas labajā krastā, apmēram 18 km augšpus Daugavpils, 3 km uz DR no tuvākās dzelzceļa stacijas un 1 km no Daugavpils-Krāslavas ceļa, senā Naujenes pilskalna vietā. Dinaburgas pili kā robežcietoksni, kas vērsts pret Lietuvu, Naujenes pilskalna vietā 1277. gadā uzcēla Livonijas ordeņa mestrs Raceburgas Ernests. Tūlīt pēc pils uzcelšanas, 1278. gadā to aplenca lietuviešu karaspēks karaļa Troidena vadībā.
Vecslabada, Istras pag., Ludzas nov., LV 5748
Tel. 371 657 29507. Mob. tel. 371 26370730
1908. gadā celta baznīca monumentāla akmens celtne krievu stilā, lielākais lauku pareizticīgais dievnams Latvijā.
Rīgas iela 22a, Daugavpils
Tel. +371 65426000
Baznīcas iela 56, Viļaka, Viļakas nov., LV-4583
Tel. + 371 64563332
Baznīca ir Viļakas ainaviskā dominanate. Celta 6 gadus, ievētīta 1891. gadā.
Abrenes iela 17, Viļaka, Viļakas nov., LV-4583
Celta 1928. Gadā. Pie baznīcas atrodas somugru senkapu vieta.
Viļaka, Viļakas nov., LV-4583
Tel. +371 64563302
Viļakas ezers ar pilsdrupām uz salas (1293.g.). Pie ezera, Garnizona ielā 6, izveidota labiekārtota peldvieta ar atpūtas vietu un lapeni, ugunskura vietu, bērnu rotaļu laukumiem, volejbola laukumiem. Viļakas katoļu baznīca (1748.g.), Viļakas luterāņu baznīca (1928.g.) Viļakas Pareizticīgo baznīca (1868 1871). Viļakas muiža, parks (19. gs. vidus).
Višķi, Višķu pagasts, Daugavpils nov.
Tel. +371 65440034. Mob. tel. +371 29155921
Višķu Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca tika uzbūvēta 1908. - 1925. gadā. Ievērojams valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, viena no nedaudzajām sakrālajām celtnēm Daugavpils rajonā, kas ir celta no šķeltiem akmeņiem un pieder pie viena torņa bazilikāņu krusta baznīcu tipa. Višķu pirmā baznīca celta 1621. gadā no ozola baļķiem par godu svētajam Jānim Kristītājam. To cēla muižnieki Andrejs un Elizabete Moli ārpus Višķu ciema, kapsētā. 1625. gadā nodibināja Višķu draudzi. Šī baznīca draudzei kalpoja 94 gadus. 1715. gadā par Heronima un Katrinas Molas līdzekļiem baznīcu nojauca un pārcēla tuvāk pie Višķiem, uz ezera pussalas. Šī baznīca draudzei kalpoja 224 gadus un tās lielums bija 410 kubikmetri. Vecā Višķu baznīca saistīja prof. Vipera un Dr. A.Krūmiņa uzmanību kā oriģināls arhitektūras piemineklis. Baznīca celta no ozola baļķiem ar mūrētiem stūru stabiem un apšūta dēļiem līmeniskā virzienā. Baznīcas priekšā bija portiks ar 4 masīvām, mūrētām kolonnām. Logi tikai virs ieejas durvīm un zelmenī. Baznīca gandrīz kvadrātveidīga ar vienu navu. Kora telpas (luktas) bija uz tievām koka kolonnām visapkārt baznīcai ar paplašinājumu pie ieejas un pie altāra. 1891. gadā Lieldienu svētkos Višķu baznīcu piemeklēja nelaime. Tā kā kora telpās (luktās) sakāpa daudz cilvēku, tievie un sapuvušie stabiņi, uz ko balstījās luktas, nolūza. Hallē (baznīcā) iebruka griesti ar luktām. Tas prasīja vairāku personu upurus un dažus sakropļoja uz visu mūžu. 1894. gadā salaboja iebrukušos grieztus un ielika mūra stabiņus salūzušo vietā. Pēc šī notikuma 1907. gada 2 augustā Moģiļovas arhibīskapa kūrija Pēterpilī griezās pie gubernatora ar lūgumu atļaut Višķos celt jaunu mūra baznīcu. 1908. gadā prāvests B.Veržbickis nevis vecās baznīcas vietā, bet ārpus Višķu miesta uzsāka celt jaunu baznīcu. Baznīcu cēla pēc Liepājas arhitekta Standmaņa būvprojekta. Tā ir celta no šķeltiem akmeņiem un pieder pie viena torņa bazilikāņu krusta baznīcu tipa. Laikā no 1908. gada līdz 1915. gadam prāvests B.Veržbickis par draudzes locekļu un Leticijas Moles līdzekļiem uzcēla baznīcu un uzlika tai jumtu. Nepabeigti palika baznīcas iekšdarbi. 1918. gadā par Višķu draudzes prāvestu iecēla J.Livcānu. Viņš veica baznīcas iekšdarbus: salika grīdas, griestus, izdarīja apmetuma darbus, ielika pagaidu altāri un 1925. gadā sāka noturēt dievkalpojumus jaunajā mūra baznīcā. 1930. gadā bija nobeigti arī galvenie iekšdarbi. 1935. gadā vēl nopirka 673 kg smagu zvanu. 1936. gadā par Višķu prāvestu iecēla A.Skromanu. Viņa laikā iegādājās divus žirandolus, Jaunavas Marijas karogu, ievilka elektrību, cēla plebāniju un Rīgas Kolbes firma uzstādīja jaunas ērģeles. Tās iesvētīja profesors A.Novickis. Sprediķi runāja Augškalnes prāvests A.Misjuns.1939. gada 27.jūnijā Višķu baznīcā iespēra zibens. Ugunsgrēku nodzēsa Višķu un Daugavpils ugunsdzēsēji. Baznīcai pilnīgi nopostīja kārniņu jumtu, kā arī sabojāja iekšējo iekārtu. Baznīcai radās zaudējumi ap 20 000 latu. Laikā no 1966. līdz 1972. gadam prāvests E.Klavcāns salaboja tornim jumtu un arī torni, iegādājās solus, salika logus, pagaidu altāri pārnesa sānos un ierīkoja tur sv. Jāņa altāri, sakārtoja lielo altāri un izkrāsoja baznīcu. Baznīcas labajā pusē ir melns ozolkoka altāris, kas pārvests no Dubnas kapelas. 1937. gadā veco koka baznīcu Višķos nojauca. To pārveda uz Valmieru un tur uzstādīja no jauna. Tā trešo reizi šo baznīcu pārbūvēja. Tagad tajā ir izdarītas būtiskas izmaiņas.Vecās koka baznīcas vietā vēl ir pagrabi, kur atrodas muižnieku Molu kapu kapenes. Pie šīs baznīcas dārzā apbedīti prāvesti F.Sandra un J.Kesmins. Pie jaunās mūra baznīcas dārzā ir apbedīts prāvests S.Litaunieks. Daži apgalvo, ka Višķos dzīvojuši četri baznīckungi. Žēl, ka nepiemin laiku un gadu, kad tas bijis. Kādreiz prāvests B.Veržbickis stāstīja, ka viduslaikos Višķos bijusi bīskapa baznīca. Šo domu apstiprina arī kāds 1310. gada dokuments, kurā rakstīts, ka Latgalē bijusi sava diecēze un tā būtu meklējama starp Kalupi un Višķiem. Tās nosaukums dokumentos minēts kā “epixopatus Versowensis” un diacēze “Columniensis”. Balstoties uz šo dokumentu, daži domā, ka bīskapa katedrāle bijusi Višķos.
Zaļesje, Zaļesjes pag., Zilupes nov., LV 5751
Tel. 371 657 29874
Barona Rozena īpašums. Muiža, parks, saimniecības ēkas un kalpu māja ezera krastā.
Zariņi, Dvietes pagasts, Daugavpils, Ilūkstes nov.
Tel. +371 65466734, +371 65422818
Zariņu kapu kapliča sākotnēji atradās Dvietē grāfa Plātera-Zīberga pils parkā pie lielceļa, iebraucot Dvietē. Tā bija celta apmēram 1750. g. Pēc mūra baznīcas uzcelšanas Dvietē (1864), koka baznīcu nojauca un pārveda uz Zariņu kapiem. Zariņu kapsēta atrodas uz Dvietes—Bebrenes ceļa, apmēram 2 km no Zariņu autobusu pieturas. Kapela ir 6 m x 5 m liela, trapecveidīgu 2,5 m x 2,5 m lielu altāra daļu. Ieejas durvis no gala (divviru), sānos 2 plati logi, presbiterija daļā 2 šauri logi. Pamati mūra. Kapelas sienas veidotas no baļķiem guļbūvē. No ārpuses kapela apšūta dēļiem, nekrāsotu lubiņu jumts, ko pārklāja ar šīferi. Virs jumta neliels tornītis uz četriem stabiņiem, kurā atrodas zvans. Virs tornīša krusts. Kapelai dēļu griesti un platu dēļu grīda. Iekšpusē sienām baļķi ēvelēti, neapšūti. Dažās vietās baļķi iepuvuši vēl pirms pārvešanas no Dvietes. Presbiterija daļā vienkāršs dēļu altāris. Virs tā vecs koka tabernakuls ar izgriezumiem. Pie sienas sena altārglezna sv. Ignācija Lojolas godam. Altāra akmenī ir arī Sv. Bērtuļa relikvijas.
Zemgale, Demenes pagasts, Daugavpils nov.
Mob. tel. +371 26310861
Iesvētīta 2006. gadā. Dievanams ierīkots bijušajā muižas un Zemgales stacijas ēkā (1928). Baznīcas ēka 20 gs. divdesmito gadu sākumā bija kā dzelzceļa stacija uz Latvijas –Polijas robežas (tajos gados). Ēku uzcēla ātrā tempā, ar masīvām sienām un skaistu kupolu virs ēkas centrālās daļās. 1944. gadā vācieši atkāpjoties gribēja to noslaucīt no zemes virsas, un līdz ar to divas trešdaļas no ēkas aizgāja nebūtībā. Līdz 20. gs. sešdesmito gadu sākumam ēka kalpoja kā stacija, bet tad Latvijas Dzelzceļš no tās atteicās. Mainījās apsaimniekotāji, dzīves bangojošajos viļņos ēka tika galīgi nolaista. Ēka stāvēja sliežu malā, nevienam nevajadzīga, caurumotu jumtu, satecējušām un sapelējušām sienām, tukšām logu un durvju ailēm, līdz kamēr to ievēroja dekāni A. Madelāns un A. Olehno no Daugavpils, kā arī priesteris Klavcāns. Dievnama celtniecība ilga trīs gadus. Draudzes locekļi ar saviem spēkiem vieca pilnīgu ēkas restaurāciju. Daļu no celtniecības materiāliem iegādājās pateicoties vietējās pašvaldības atbalstam. Savu tiesu līdzekļu deva arī Vācijas organizācija «Bonifacius werk» un sabiedrība «DauTKom».
Zilupe, Zilupes nov., LV 5751
Mob. tel. 371 28656530; 371 26516714
1934. gadā bīskaps Rancāns iesvētīja no Raipoles pārvesto veco koka baznīcu atjaunotā veidā. Tai ir divi zvanu torņi, uzbūvēta sakristeja.
« 1 … 10 11 12 13 14 »
© 2010 Bella Dvina